Podcasts · Laikmeta krustpunktā

Virdžīnija Lejiņa: Ja redzam, kāda ir pasaule, tad arī dzīve lokāli pavisam savādāk skan

· 1 h 36 min

Episode Virdžīnija Lejiņa: Ja redzam, kāda ir pasaule, tad arī dzīve lokāli pavisam savādāk skan

0:00 1:36:15

Vistrakākais šodien ir atrast to dzīvi, kas tev dod prieku un sagādā gandarījumu – man tas vienmēr ir bijis darbs, saka leģendāro "Likteņa līdumnieku" režisore Virdžīnija Lejiņa. Kāpēc tagad pamestajai Nārbuļu mājai nespēj bez asarām braukt garām, kā pie Uzvaras pieminekļa slepus filmēja klavieres, kāpēc vērts uz sevi paskatīties ar govs acīm un kādu grāmatu vajadzētu izlasīt katram politiķim, saruna ar Virdžīniju Lejiņu Laikmeta krustpunktā.

“Viņas lielas trumpis ir tas, ka viņa tic aktieriem. Mēs ar Ingu Alsiņu „Likteņa līdumniekos” nospēlējām tēlus no jaunības līdz sirmam vecumam. Svarīgi ir ticēt aktierim un iedot viņam spārnus.” Tā par mūsu raidījuma viešņu ir teicis aktieris Intars Rešetins-Pētersons. Latvijas Televīzijas seriālā „Likteņa līdumnieki” viņš bija Edgars Nārbulis. Viņa brālis Ūve, aktieris Ainārs Ančevskis teikto papildina ar šādu raksturojumu: “Viņa ir ļoti štengra un precīzi zina ko grib.”

No šiem citātiem jums jau būs nojausma, ka tiekamies ar režisori Virdžīniju Lejiņu, kuras radītie „Likteņa līdumnieki” pamatoti tiek saukti par visu laiku skatītāko un vērienīgāko televīzijas seriālu Latvijā. Bet Džīnai, kā viņu pazīst kolēģi un draugi, ir krietna virkne arī citu darbu, kuri ierindojami izcilību sarakstā.

Lai jau pašā sākumā samulsinātu intervējamo un “izsistu no sliedēm”, kā to mēdz darīt režisori ar aktieriem, nolasīšu dzejoli. Tas ir Virdžīnijas dzejolis, rakstīts 12 gadu vecumā:

Es nebūt nevienam nepārmetu, Jo avots ciešanām es esmu pats. Ar pacietību savas sāpes nesu. Jo sāpes dalītas ir divkāršas.

Kā 12 gadus vecs bērns var uzrakstīt šādu dzejoli? Tur jau ir dzīves sāpes pieredzētas, vai daudz grāmatas lasītas, vai vienkārši jau 12 gados jūs bijāt mazs cilvēks ar lielām domām?

Virdžīnija Lejiņa: Man bija tā, ka 12 gadu vecumā es biju neprātīgi iemīlējusies savā klasesbiedrā…

Tā bija mīlestības dzeja?

Virdžīnija Lejiņa: Ne gluži, bet daļēji, bet katrā ziņā tas mani iedvesmoja radošam darbam un es tiešām ļoti daudz lasīju, es biju izlasījusi gandrīz visu latviešu dzeju un visus romānus. Visu, kas bija mājās, es biju visu „apēdusi” pilnīgi. Nu jā, tad es no kaut kā inspirējoties, vairs neatceros tieši no Aspazijas vai vēl kāda, es rakstīju dzeju, iesāku divus romānus. Protams, man apnika un beigās rakstīju, varbūt kādreiz turpināsies... Tā viņi, protams, nav turpinājušies, nu jā, tas ir tāds smieklīgi interesants laiks.

Džīna par rakstīšanu un dzejošanu es vaicāju tādēļ, ka no neoficiāliem avotiem, kā mēs žurnālistikā sakām, tieši dienu pirms mūsu sarunas uzzināju, ka Virdžīnija Lejiņa ir liela notikuma priekšā, tuvojas pašas sarakstītas grāmatas iznākšana. Un tās pirmajā lappusē būs Marģera Zariņa citāts: „Kur tas vējš aprakts un no kuras puses tas suns pūš? Labs jautājums.”

Par ko būs darbs? Man tie avoti minēja, ka velkot uz tādu sieviešu romānu, bet ar ļoti pamatīgu, dziļu domu. Vai taisnība maniem avotiem?

Virdžīnija Lejiņa: Nu vienīgais, ko es varu teikt, ka es nevaru apgalvot to romāna nākotni, jo tas viss tikai ir attiecību sākums ar izdevniecību.

Bet darbs ir padarīts?

Virdžīnija Lejiņa: Jā. Mana traģēdija ir tā, ka es nevaru likties mierā. Mana stihija, protams, būtu filmēšana, bet ja nav iespēju, man kaut ko jādara. Nu kas pieejams, vienīgais – rakstāmais. Lai gan, ja atsaucamies uz pašu sākumu, ko mēs runājām, es iestājos Filoloģijas fakultātē, es jau tikai par literatūru domāju. Neko citu. Bet sāku strādāt televīzijā, kad es biju trešā kursā, un tad es aizrāvos, protams, ar televīziju un nepabeidzu universitāti.

Bet tas darbs, Marģera Zariņa citāts pirmajā lappusē, uz ko tas mudina?

Virdžīnija Lejiņa: Skaidrs, ka tas ir sieviešu romāns, kādu gan es varētu uzrakstīt, faktiski jau par cilvēka… Es domāju, vistrakākais šodien ir atrast to dzīvi, kas tev dod prieku un sagādā gandarījumu. Mēs visi meklējam. Laimīgs tas, kuram var būt tāda profesija kā man. Brīnišķīgi, visu mūžu man nekas nebija cits jāmeklē, jo man visu laiku bija,

principā man liekas, ka atrast pašam sevi –…

The episode on the publisher’s site (opens in a new tab)

Shows are listed from Apple Podcasts' charts and directory, and Podcast Index where it is used. Every show and episode belongs to its publisher and plays from the publisher's own feed; this site hosts none of them. Explicit shows are for adult profiles only, and children’s profiles hear only children’s shows. More about this list.