Podcasts · Laikmeta krustpunktā

Viks: Izglābt civilizāciju vēl var. Ne jau tikai Kremļa kauslim ir visi iespējamie ieroči

15 Nov 2025 · 1 h 11 min

Ar Latviju varētu būt viss kārtībā, bet jātur modrība pirmajā vietā – saka dzejnieks un rakstnieks Viktors Kalniņš jeb Viks. Kā bērnībā ar brāli Imantu Kalniņu izdeva žurnālu un kā vēlāk tapa kopīgās dziesmas, par ko atmodas gados kritizēja "Panorāmu" un par ko tagad raksta dzeja – saruna ar Viku Laikmeta krustpunktā.

Šoreiz ieraksts top ārpus radio studijas, arī ārpus Rīgas. Mēs esam devušies uz Vidzemi, uz Dikļiem. Mūsu saruna šodien ar cilvēku, kurš nereti tiek raksturots, ka viņa dzīves filozofija ir pieticība un vienkāršība. Viņa dzīves filozofija ir dzīvot pēc indiāņu likumiem. Ne gluži pie indiāņa, bet pie rakstnieka, dzejnieka Viktora Kalniņa, plašāk zināma kā Vika esam ciemos.

Paldies, ka uzņēmāt mūs un uzreiz piekritāt šai sarunai. Jāsaka, nebija viegli jūs sazvanīt. Zvanījām vienu dienu, Viks neceļ, zvanījām otru dienu, Viks neceļ. Izrādās, ka Viks ir vienkārši devies ārpus mājas pastaigā dabā, un ārpus mājas Viks neņem līdzi telefonu. Tas ir brīnums šajos laikos kaut kur doties bez telefona. Jaunākajai paaudzei tas vispār nav saprotams kā var būt ārpus mājas bez telefona?

Viks: Kad sākās šī tā saucamā datoru ēra, digitālā ēra, es novilku sarkano līniju un pateicu, ka es šajā fenomenā nepiedalos. Bet kaut kādā mērā ar pasauli ir jākomunicē, un tāpēc man ir tikai tas "Amigo" senioru mazais aparātiņš.

Gluži bez sakariem neesat.

Viks: Bez sakariem nedrīkst.

Kā jums te Dikļos klājas tagad?

Viks: Tas ir jautājums, ko varētu varbūt runāt stundām, bet vienā vārdā - visādi. Ar šo vārdu es atbildu arī, ja kādreiz Dikļu veikalā man kāds vietējais pajautā, kā man klājas.

Latviešiem ir ierasts uz ļoti daudziem jautājumiem atbildēt – normāli. Kā patika koncerts? Normāli. Kā izrāde – normāli, kā iet pa dzīvi – normāli.

Viks: Tā ir skolēnu leksika. Es zinu, es pazīstu to.

Mūsu saruna notiek valsts svētku mēnesī, laikā starp Lāčplēša dienu un 18. novembri. Šis gads jums ir īpašs, ka valsts novērtēja jūsu darbu, pasniedzot valsts augstāko apbalvojumu. Viks tagad ir arī Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Kā jūs jutāties pilī, saņemot atzinību un uzzinot, ka šāda atzinība jums ir? Ko jūs par visu šo ordeņu lietu sakiet?

Viks: Ja godīgi, es varētu atkārtot tieši tos vārdus, ko es teicu, saņemot šo atzinības zīmi. Ka atzinības lauvas tiesa manā skatījumā pienākas maniem vecākiem, manai mātei un tēvam. Es skaidri zinu, ka ar tām sirds un gara kvalitātēm, kādas piemita viņiem, Latviju var uzbūvēt, vismaz sākt būvēt tuksneša pat vidū.

Kā jūs raugāties uz to, kas šobrīd notiek Latvijā? Jums ir iespēja palūkoties no malas. Skats no Dikļiem uz Latviju, kāds tas ir? No Latvijas vidus jūsu skats.

Viks: Ar Latviju varētu būt viss kārtībā jeb kā skolas bērni saka – normāli, ja nebūtu daži faktori, kas liek būt uzmanīgiem, piesardzīgiem un turēt modrību pirmajā vietā. Te der atcerēties vārdus, kas ir ierakstīti ASV ģerbonī. Oriģinālā tie skan: "Vigilance is the price of liberty". Brīvības cena ir modrība. Bet tas jau attiecas ne tikai uz Latviju.

Šodienas pasaulē, vērtējot situāciju tieši visā pasaulē un Latvija nevar būt atrauta no visas pasaules, ir jāapzinās, cik ļoti svarīgs ir šī formula. Modrība kaut kad tika pabīdīta malā, cerot, ka pasaulē viss nokārtosies vairāk vai mazāk pats no sevis. Tā nenotika, kā zināms.

Par ko mums šodien ir jābūt modriem?

Viks: Par to, kas pasaulē notiek. Un es domāju, ka globāli liela daļa planētas iedzīvotāju vēl nesaprot, kādi procesi notiek pasaulē. Vai tad nav skaidrs, ka pirms sākās vai apmēram tanī laikā, kad sākās Krievijas agresija Ukrainā, bija izveidojusies diktatūru alianse. Mēs zinām, kas ir šīs diktatūras. Un kāpēc ar zināmu pārliecību kara aizsācējs varēja uzsākt savas darbības.

(..)

Zinot, kāds kaimiņš mums ir blakus, cik droši jūs raugāties uz mūsu valsti, uz mūsu drošību?

Viks: Ja civilizētā pasaule apzināsies pilnā mērā šo situāciju, kāda pasaulē tagad izveidojusies, un rīkosies attiecīgi… Nav jau tā, ka šo grupējumu, kas vada Kremli, nav jau tā, ka to nevar pieveikt. Es arī…

The episode on the publisher’s site ↗ (opens in a new tab)