Podcasts · Laikmeta krustpunktā

Zbigņevs Stankevičs: Ir jāattīrās visos līmeņos, un baznīca šobrīd laikam rāda piemēru

20 Dec 2025 · 1 h 23 min

Es katru dienu lūdzos par Latviju, jo mums tās politiskās kaislības aptumšo prātu – saka arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un aicina visus vairāk domāt par kopīgo labumu. Jaunībā viņš bija inženieris un sevi uzskatīja par ateistu, bet līdz Dievam viņu aizvedusi joga un karatē. Arī par poļu valodu un muižnieku dzimtas saknēm saruna ar Zbigņevu Stankeviču Laikmeta krustpunktā.

Ļoti skaidri atceros laiku un vietu, kur pirmo reizi dzīvē satiku mūsu šīsdienas raidījuma viesi. Tas bija 2005.gada 2. aprīlis Vatikānā, Svētā Pētera laukumā. Tolaik es biju Latvijas Televīzijas Briseles korespondents un, pienākot ziņām par pāvesta Jāņa Pāvila II trauslo veselību, redakcija mani nosūtīja uz Romu veidot televīzijas reportāžas par notikumiem Vatikānā. Atlidojot uz Romu, sazinājos ar Vatikāna radio latviešu redakciju un tās darbiniece man teica: „Mums šeit ir viens ļoti atsaucīgs latvietis, kurš studē Romā un kurš tev var palīdzēt skaidrot katoļu lietas un vēl piedevām tulkot no itāļu un poļu valodas.”

Satikos ar viņu, intervēju tiešajā ēterā. Vēl brīdi uzkavējāmies Svētā Pētera laukumā, kur priesteris Zbigņevs man ausī čukstēja tulkojumu visam, kas skan no Vatikāna skaļruņiem, un tad arī atvadījāmies. Tieši tajā brīdī, kad atvadījāmies, visiem uz mobilo tālruni Itālijā pienāca ziņa, ka pāvests ir aizgājis. Savā ziņā var teikt, ka pāvests Jānis Pāvils II mūs abus iepazīstināja.

Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps viņš ir tagad, bet pusaudža gados mazais Zbigņevs bija liels sportists un grāmatu lasītājs. Un tas ir piefiksēts arī padomju laika presē. Eglaines ciema bibliotekāre ziņo, ka Zbigņevs Stankevičs, tolaik 16 gadus vecs, ir izlasījis visas grāmatas par kalniem, jūrām, zvēriem un ģeogrāfiju, kas vien bibliotēkā ir pieejamas. Bībeles tolaik, visticamāk, grāmatplauktā nebija un nevarēja būt, bet tā ir kļuvusi par viņa mūža grāmatu.

Pāvests Jānis Pāvils II, viņa loma jūsu ceļā, Baznīcas ceļā un izvēlē kļūt par priesteri droši vien ir liela?

Zbigņevs Stankevičs: Jā, viņa personība uz mani atstāja ļoti lielu iespaidu. Es lasīju gan viņa izdotās enciklikas jeb apustuliskos apkārtrakstus. Arī lasīju viņa autobiogrāfiju. Vairāki sējumi ir iznākuši. Arī atceros, kad es tikko biju iesvētīts par priesteri, mani palūdza būt par teoloģisko konsultantu tādam sējumam “Pārkāpjot cerības slieksni”, kur viņš atbild uz kādiem 25 jautājumiem, kur ir tādi ļoti asi, ļoti pamatīgi, dziļi. Tad man arī nācās tā pamatīgi izurbties cauri tam tekstam. Man bija ļoti tuva viņa teoloģija, pasaules uzskats, un arī mani ļoti uzrunāja tā dziļā pārliecība, ar kādu viņš runāja. Es domāju - es arī tā gribētu. Tas nozīmē, ka viņš runā no sirds dziļumiem, ar lielu iekšēju spēku un pārliecību. Un, protams, viņš daudz arī runāja bez lapas.

Preses arhīvā redzēju, ka 80. gadu beigās jūs esat saistīts ar Latvijas Poļu biedrību, tur ir vairākas lekcijas, braucieni, un tur jūs stāstāt par pāvestu cilvēkiem un rādāt viņa runas un pat kaut kādu video materiālu.

Zbigņevs Stankevičs: Bija tāda lieta. Es biju Itas Kozakevičas vietnieks, vicepriekšsēdētājs Latvijas Poļu savienībā. Kad mani izvirzīja par kandidātu vēlēšanās, bija vairāki kandidāti un viņiem tika jautāts, kāda ir tava vēlēšanu platforma. Man tā spontāna atbilde bija, ka tā ir garīgā atdzimšana poļu vidē. Es pilnīgi jutu - tā kā elektriskā strāva cauri tai zālei izgāja un cilvēki par mani tūlīt arī nobalsoja. Es teicu, ka mani interesē nodarboties ar garīgām lietām. Es kārtoju kapelāna jautājumu, lai dabūtu kapelānu. Tas bija diezgan īsi, jo pēc tam es patiešām atklāju aicinājumu uz priesterību. Es sapratu, ka es kā priesteris varēšu daudz vairāk izdarīt šajā jomā nekā vienkāršs inženieris lajs.

Es aizbraucu uz Poliju studēt. Pēc tam novembrī uz Visu svēto dienu atbraucu mantiņām pakaļ un tieši nokļuvu uz Itas Kozakevičas bērēm. Jēkaba katedrālē viņas mirstīgās atliekas bija izstādītas un bija dievkalpojums, iznāca atvadīties no viņas. Starp citu, šogad atzīmējām 35. gadadienu kopš viņas aiziešanas mūžībā. Es…

The episode on the publisher’s site ↗ (opens in a new tab)