Podcasts · Laikmeta krustpunktā

Normunds Beļskis: Saikni ar atvērtajām debesīm, ar šo mūžīgo gaismu nekad nedrīkst zaudēt

30 May 2026 · 1 h 43 min

Nekad nezaudēt saikni ar atvērtajām gaišajām debesīm, pat ja nāktos slēpties vistumšākajos pagrabos no briesmām – aicina Normunds Beļskis. Par līdzdalību neatkarības atgūšanā un kā veidoja iekšlietu sistēmas saziņu ar sabiedrību, par darbu 15 valdībās un kā palīdzēja Zatleram kļūt par prezidentu, arī par tēva misiju un dzeju – saruna ar Normundu Beļski Laikmeta krustpunktā.

Normunds Beļskis bijis klāt Atmodas laikam, balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Bijis un ir padomnieks Latvijai nozīmīgu jomu ministriem – iekšlietu un veselības, bet dzejā tuvs arī bērniem, viņu pasaulei, kura tikai veidojas. Ar viņa vārdiem rakstītas dziesmas, rokopera, mūzikls, bet publiski vienā no sociālajiem medijiem 1. aprīļa ierakstā, kas ir viņa dzimšanas diena, ir dzejolis. Lūk, dažas rindas no tā:

“Es neesmu joks, Es esmu pa īstam, Un nebēgu prom no liktens likstām,

Bet visvairāk es ticu goda vārdam, Par visu, kas mīļš, saku, paldies, Dievam”.

Mēs tiekamies tādā saspringtā laikā, kad par demisiju ir paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa. Jaunā valdības veidošana ir uzticēta Andrim Kulbergam. Parlamenta vēlēšanas ir pēc pieciem mēnešiem. Jūs ar politiskajiem spēkiem un lēmumiem esat bijis saistīts teju visu laiku, kopš Latvija atguva savu neatkarību. Ar kādām acīm jūs raugāties uz šīm pārmaiņām?

Normunds Beļskis: Tas saspringtākais laiks, vismaz manā dzīvē noteikti bija 1990.-1991. gads, īpaši 15. augusts 1990. gadā pēc balsojuma, kad Augstākā Padomē, tagad Saeimas ēkā, mēģināja iebrukt militārpersonas, kuras mācījās PSRS kara augstskolās. Un barikāžu laiks viss, arī augusta puča laiks. Salīdzinoši ar tām emocijām un to spriedzi, kas bija toreiz, visas krīzes, arī tā, kas šobrīd ir, man liekas tāda salīdzinoši viegla pačalošana. Kaut gan jāsaka, ka cilvēki arī šobrīd visu, kas notiek, ņem ļoti pie sirds. Un tas ir arī ļoti saprotami, jo mums visiem rūp gan mūsu katra paša, gan mūsu bērnu, gan mūsu valsts nākotne. Un ģeopolitiskā situācija šobrīd nav tā vienkāršākā.

Bet ar jūsu kā sabiedrisko attiecību speciālista, profesionāļa acīm raugoties, veids, kā noritēja gan Ministru prezidentes aizsardzības ministra demisijas pieprasījums, pēc tam paziņojums par pašas demisiju – jums šķiet, tas sabiedrībai raidīja skaidru ziņu, kas tagad notiks, vai gluži otrādi, varbūt tomēr palikuši pārāk daudz jautājumu neatbildēti?

Normunds Beļskis: Diemžēl tas ir ne tikai šim periodam, bet arī pēdējiem gadiem visai raksturīgi, ka daudzas lietas paliek neizstāstītas. Es neteiktu, ka noklusētas, bet bieži vien tas vēstījums, kas tiek dots cilvēkiem, tajā ir kaut kāds aprēķins, kaut kādas politiskas slūžas tiek uzliktas. Tad domā, kā pateikt atbilstoši sava elektorāta vai savu partiju interesēm. Es domāju, ka daudz svarīgāk šādos brīžos būtu runāt un paskatīties, kādas ir sabiedrības intereses, kādas ir mūsu visu nākotnes intereses, un šo stratēģisko mērķu redzējuma kontekstā runāt un runāt atklāti, jo cilvēki atklātību vienmēr sapratīs. Varbūt tā būs reizēm sāpīga. Bet jebkurā gadījumā tas būs atklāti pateikts un cilvēkiem tas palīdz arī iekšēji pat vairāk mobilizēties.

Es domāju, tas noteikti vairāk pastiprina uzticēšanos valsts varai un visiem, kas ir ap to.

Normunds Beļskis: Jā, uzticības jautājums ir dramatisks diemžēl, visas aptaujas liecina, ka mēs varētu vēlēties. Bet tas arī visus šos pēdējos gadu desmitus, vismaz divus noteikti, nav bijis tas augstākais. Lielos plusos nav bijis.

Vai jums šķiet, ka būs tā, kā Valsts prezidents aicinājis, ka ir jānoliek pie malas strīdi un tiešām jādara? Vai partijas sapratīs, ka pirms vēlēšanām tas ir vienkārši jādara?

Normunds Beļskis: Es domāju, ka prezidents ļoti precīzi noformulēja savu vēstījumu un uzdevumu, ko viņš redz. Un es ceru, ka tas arī ir uzklausīts un ka tas tādā veidā tiks pildīts un realizēts, jo mums tiešām šobrīd noteikti ir jānoliek pie malas visus strīdus, kašķus un visu sarunāto, kas ir bijis pirms tam. Un sarunāts ir, manuprāt, ne mazums, apvainojušies ir gandrīz visi viens uz…

The episode on the publisher’s site ↗ (opens in a new tab)