Podcasts · Laikmeta krustpunktā

Ģirts Valdis Kristovskis: Barikādēs bija svarīgi noturēt visu nevardarbības izpausmē

24 Jan 2026 · 1 h 30 min

Tramps ir Amerikas vājums un apkaunojums, un es ceru, ka Amerikas sabiedrība to pārvarēs – saka Ģirts Valdis Kristovskis, bijušais iekšlietu, aizsardzības un ārlietu ministrs. Kā barikādēs veidoja zemessardzi un kāpēc vēlāk iebilda pret obligāto dienestu, vai šobrīd Latvijā ir vieta jaunai partijai un vai vēl raksta dzeju – saruna ar Ģirtu Valdi Kristovski Laikmeta krustpunktā.

1991. gada barikādes parādīja, ka Latvijas iedzīvotāji grib un var brīvprātīgi sanākt kopā ne tikai, lai paustu viedokli par pārmaiņām, kuras bija sākušās pēc neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas, bet arī lai aizstāvētu brīvību. Tā paša gada augustā Latvijā izveidoja Zemessardzi, kuras pamatā arī ir brīvprātības princips. Dažu mēnešu laikā tajā iesaistījās 10000 cilvēku, bet pēc gada tie jau bija 17000. No tā brīža ik gadu pieminam laiku, kad Doma laukumā smaržoja pēc dūmiem, katrai vīru grupai bija radioaparāts, lai sekotu līdzi jaunumiem. Barikādēs klāt bija arī Ģirts Valdis Kristovskis. Viņš jau bija balsojis 4. maijā par neatkarības atjaunošanu. Vēl pirms tam darbojies Latvijas Tautas frontē un kļuva arī par pirmo Zemessardzes štāba priekšnieku. Viņš bija aizsardzības ministrs tieši tajā laikā, kad Latvija strādāja, lai tiktu uzņemta NATO. Vairakkārt arī mēģinājis iegūt pilsētas mēram nepieciešamo atbalstu Ventspilī. Tagad viņš aizsardzības jautājumus skata kopā ar jaunākajām tehnoloģijām, bet ir arī romāna autors un radio arhīvā atrodam viņa rakstītu dzeju aktiera lasījumā.

Intervijas ieraksts notiek tieši 20. janvārī, dienā, kad pieminam barikāžu laiku un Doma laukumā ir iedegti piemiņas ugunskuri. Vai šodien tas atsauca kā īpaši atmiņā to laiku?

Ģirts Valdis Kristovskis: Protams, 20. janvāris ir īpaša diena manā atmiņā, ļoti skaudra diena, jo tajā dienā bojā gāja Andris Slapiņš un smagi tika ievainots un pēc tam mira Gvido Zvaigzne. Un es personīgi viņu satiku tajā dienā un arī gaidīju pie mums Augstākās Padomes Aizsardzības štābā. Viņiem bija jāierodas, jāieintervē un jāfilmē mūs vakarā. Es satiku viņus, pirms viņi nonāca krustugunīs, darot savu darbu. Un pēc tam, kad šī provokatīvā pie Iekšlietu ministrijas izraisītā kauja, lai sagrautu barikādes, mums veiksmīgi beidzās, tad štābā pie manis nonāca informācija, ka tieši šie divi lieliskie žurnālisti ir vai nu smagi ievainoti vai gājuši bojā. Tas bija ārkārtīgi liels, smags pārdzīvojums, jo man vēl visu dzīvi pēc tam ir priekšā šie pēdējie viņu dzīvie kadri.

Bet patiesībā jāsaka, ka barikādes jau bija daudz lielākas. Šī ir viena epizode, ārkārtīgi smaga un zīmīga, bet barikādēs bija tūkstošiem cilvēku iesaistīti un piedalījās dažādas organizācijas, un šie barikāžu organizācijas centri bija vairāki. Bija Tautas fronte pie Ministru kabineta, šeit pie Augstākās Padomes, Lauksaimniecības ministrijas. Un varētu teikt, ka barikāžu būvēšana, militārā puse, ko varbūt tā īsti neuzsver, tējas vārīšana un maizes riecienu dalīšana – tas viss tā saaudās kopā, ka tas ir unikāls un, manuprāt, arī nekad neatkārtojams mūsu tautas un valsts pašapziņas apliecinājums, cieņas apliecinājums mīlestības pret valsti apliecinājums.

(..)

Barikāžu laikā jūs bijāt Augstākās Padomes deputāts. Dienas bija pārpildīgas ar notikumiem un pārmaiņām. Ko jūs tajās dienās darījāt, kas visvairāk palicis atmiņā?

Ģirts Valdis Kristovskis: Pirmkārt, es biju tajā laikā Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāts, un mēs jau laicīgi savus pienākumus bijām sadalījuši. Manā atbildībā bija Augstākās Padomes komisijas sadarbība ar brīvprātīgo vienībām. Tad es sapratu apmēram, kādas ir tās mūsu nevardarbīgās spējas. Un, protams, situācija jāvērtē tādā aspektā, ka mēs atradāmies okupācijā un mūs novēroja visas PSRS drošības iestādes. 13. janvārī tika izveidots štābs un štābā mums bija vadošie vizionāri Odisejs Kostanda un Tālavs Jundzis, un tur bija arī mūsu strēlnieku apvienības vīri. Un nevardarbīgā pretošanās tika atbalstīta arī no Latvijas sieviešu līgas, kur Anita Stankēviča vadīja. Man tika uzticēta sadarbība ar…

The episode on the publisher’s site ↗ (opens in a new tab)