Podcasts · Laikmeta krustpunktā

Pēteris Krilovs: Man ir sensors pret falšumu un klišejiskām reakcijām, ko aktieri lieto

27 Sep 2025 · 1 h 26 min

Interneta paaudzei vainas nav, tikai vajag mācēt ar viņiem strādāt – saka režisors, skatuves mākslas pedagogs Pēteris Krilovs. Par neiecietību pret meļiem un liekuļiem, par feodālismu un krievu valodu teātrī, par tēva likteni un arī dzīvi ar četriem uzvārdiem – saruna ar Pēteri Krilovu Laikmeta krustpunktā.

Šoreiz saruna ar cilvēku, kura dzīves pieredzējumi saskan ar mūsu raidījuma nosaukumu – Laikmeta krustpunktā. Viņa paša un viņa dzimtas stāsts ir liecība par dažādiem laikmetiem un Latvijas vēsturē pieredzēto. Viņš ir stundām un pat gadiem pētījis savas dzimtas vēsturi, tādēļ mūsu viesim tas šodien nebūs jaunums, ka viņa senču saknes atzari ved arī pie aktiera Ivara Kalniņa vai TV un radio personības Baibas Sipenieces-Gavares. Es nezinu otru tādu cilvēku Latvijā, kuram liktenis ir paredzējis dzīvot starp četriem dažādiem uzvārdiem. Viņš piedzimšanas brīdī bija Bileskalns, tad Kalniņš, viņa īstajam uzvārdam bija jābūt Teibe, bet viņš ir Krilovs. Tie ir ne tikai četri uzvārdi, bet aiz katra arī četri dažādi Latvijas laikmeta stāsti. Pēteris Krilovs, kino un teātra režisors, skatuves mākslas pedagogs, kurš teātra skolā ir skolojis krietnu daļu no šobrīd uz Latvijas teātru skatuvēm spēlējošajiem aktieriem.

Nesen intervēju dziedātāju Žoržu Siksnu, arī runājām par 70.-80. gadiem, viņš teica, ka daudzas savas dziesmas tur pagātnē ir arī atstājis un pat virkni ir aizmirsis, jo ne visu var un ne visu vajag pārnest uz šodienu, uz šo laiku. Vai kinomāksla atšķiras, piemēram, no mūzikas? Vai arī kino noveco un varbūt ir daži darbi, kuriem pagātnē arī ir jāpaliek?

Pēteris Krilovs: Ir ļoti dīvaina lieta ar kinomākslu, jo viņa noveco ļoti dažādi. Viņa noveco kā… es nezinu, ar ko var citu salīdzināt, ar kaut kādām varbūt freskām, kuras kaut baznīcās vai telpās pie sienas. Un ir tādas sienas, kas pašas iznīcina ar mitrumu, ar visādām ķimikālijām, tā freska nobrūk un pazūd, un ir sienas, uz kurām daudz kas paliek, un tās ir interesanti skatīties. Un ir tādas lietas kino mākslā, ka filma varbūt sižetiski un savā stāsta veidā, formas ziņā ir novecojusi, bet tur ir ārkārtīgi daudz izziņas momentu, kuri dod refleksijas un iespaidus cilvēkiem, kas pēta kino vai pēta laikmetu, vai pēta kaut kādu radošu domāšanu.

Piemēram, man ir zināma saistība ar Aloizu Brenču, es pie viņa sāku strādāt par “klapīti” slavenajā filmā “Kad lietus un vēji sitas logā”, un tur ir vesels stāsts par to ir. Bbet es esmu redzējis tās Brenča pirmās spēlfilmas, tur laikam bija “Līdz rudenim vēl tālu” un kaut kas vēl bija - “Kolumba mazdēli” vai kaut kas tāds bija. Viņas ir kā filmas drusku aizgājušas pagātnē, kurš viņas vairs atceras. Bet, kad es redzēju tās filmas, es skatījos, man liekas, arhīvā, tur ir tāda Rīga, tik dokumentāli uzfilmēta, pie tam nevis kā dokumentālajās filmās nu priekš kaut kāda mērķa, cik skaista vai cik viņa tur dažāda, vai kāda arhitektūra. Tur ir cilvēku dzīve reāla. Un tām filmām ir kaut kāda milzīga vērtība. Ja jūs gribat kaut ko par 60. gadiem uzzināt, kā Latvijā dzīvoja cilvēki, tad jums jāskatās tās Brenča spēlfilmas, kaut gan tās ir spēlfilmas, tur ir sižets, tur aktieri, protams, priekšplānā tur ir aktieru kaut kādas izdarības un likteņi un stāsti, kas varbūt pat ir drusku banāli. Bet tā Rīga ar interjeriem, ar kaut kādām sadzīves lietām, ar veikaliem, rindām, ar kaut kādām izklaides vietām un satiksmi Rīgas un visu to cilvēku sejām - tas tur ir tā iemūžināts, jo Brenčs bija ļoti pēc dabas dokumentālists, viņam ļoti patika realitāte, viņš viņa cienīja.

(..)

Atradu "Panorāmas" arhīvā vienu stāstu no 1999. gada un tolaik Latvijas Nacionālajā operā viesojas Eimonta Ņekrošus teātris ar Šekspīra "Hamletu". "Panorāmā" par to ir sižets, un Andrejs Volmārs jūs intervē un citus skatītājus. Bet tas, ko pēc šīs izrādes teica režisors Ņekrošus - "māksla nevar ietekmēt ne politiku, ne cilvēku dzīvi, mākslai ir vienkārši jāaizskar cilvēka dvēsele". Un tuvāk šai dienai atradu interviju, kādas ir jūsu pārdomas par mākslas mērķi. Jūs sakāt, ka "ir…

The episode on the publisher’s site ↗ (opens in a new tab)