Podcasts · Laikmeta krustpunktā

Dzintars Ābiķis: Gribētu redzēt jaunos politiķus darbīgus un aktīvākus

6 Dec 2025 · 1 h 22 min

Lai Rīga saglabātos latviska, tai jāpievieno Mārupe un Stopiņi – tā domā bijušais politiķis Dzintars Ābiķis. Saeimā viņš pavadījis ceturtdaļgadsimtu un vēlētāju aģitēšanai arī reiz ielavījies padomju kara rūpnīcā. Kas viņam tagad nepatīk ziņās un kāpēc skolēni viņu savulaik iesaukuši par Rembo – saruna ar Dzintaru Ābiķi Laikmeta krustpunktā.

Nākamais būs Saeimas vēlēšanu gads un mūsu šodienas raidījuma viesis par deputāta darbu un Latvijas politiku var pastāstīt ļoti daudz. Viņš kā Augstākās Padomes deputāts 1990. gada 4. maijā balsoja par mūsu valsts neatkarības atgūšanu un tā arī palika Saeimas namā 24 gadu garumā.

Ja kāds no pašreizējiem Saeimas deputātiem viņam vaicātu, kas ir jādara, lai es savu deputātu krēslus saglabātu, Dzintars Ābiķis atbildētu, lai atkārtoti ievēlētu politiķiem jābūt trim galvenajām īpašībām. Pirmā ir godīgums, otrā – kaut kam jābūt galvā, turklāt jācenšas mācīties klāt. Trešā lieta – nekādā gadījumā nedrīksti kļūt iedomīgs un augstprātīgs. Tāda bijusi viņa formula, lai tik ilgus gadus saglabātu vēlētāju uzticību. Bet ne jau tikai politika ir visa viņa dzīve, arī darbs skolotāja amatā un paša skolas gaitas Ventspilī.

Jānis Lagzdiņš, arī jūsu kolēģis daudzu gadu garumā Saeimā, raidījumā teica, ka nākot uz Radio namu, viņš Saeimas namam esot metis līkumu. Viņš vairs nekad parlamentā nav iegājis, kopš noslēdzis savas deputāta gaitas. Kādas jums ir attiecības ar Jēkaba ielas namu tagad?

Dzintars Ābiķis: Esmu bijis laikam divas reizes. Vienreiz uz bibliotēku. Es gribēju vienu grāmatu paņemt. Un otrreiz, kad mūs aicināja 4. maijā. Kādas pāris reizes esmu bijis, bet speciāli līkumus nemetu.

Godīgums un nekļūt iedomīgs. Kā ir ar šīm īpašībām šībrīža Latvijas politikā?

Dzintars Ābiķis: Brīžiem izskatās, ka ne vienmēr tā īsti ir ar ieklausīšanos viedoklī. Tad, kad es biju deputāts, es caurmērā divas reizes mēnesī rīkoju deputātu pieņemšanas novados. Tādā veidā es varēju daudz ko uzzināt, kas uz vietas notiek un ko cilvēki domā. Šobrīd es zinu, ka ir deputāti ļoti aktīvi sociālajos tīklos, bet arī es savā Līgatnē un daudz kur citur Latvijā, runājot ar cilvēkiem, neesmu pamanījis, ka deputāti būtu bieži viesi novados un tā turētu pulsu uz rokas. Bet, protams, arī tādi noteikti ir Saeimā, jo es jau visur neesmu klāt un visu nezinu.

Jūs jau minējāt, ka šis ir sociālo tīklu un interneta laiks, un par to mēs arī runājām ar Jāni Lagzdiņu. Ka šobrīd nav tik daudz svarīgas idejas un darbi, kā tas troksnis, kuru tu radi internetā, lai tevi pamana no Saeimas tribīnes.

Dzintars Ābiķis: Kādreiz cilvēki ieguva informāciju ar masu mediju starpniecību, un tomēr žurnālisti bija pārsvarā atbildīgi cilvēki. Tagad Latvijā ir desmitiem tūkstošu un pat vēl vairāk mediju, jo katrs var būt medijs un tagad jau – un nākotnē noteikti vēl stipri vairāk – kļūs vēl trakāk, ka medijs ir arī mākslīgais intelekts, ka ir iespējams parādīt cilvēku, kurš atbilst viņa īstenajam veidolam, ielikt viņa mutē ar viņa runas izteiksmi kādus vārdus un sludināt absolūti nepieņemamas lietas. Šajā gadījumā es gribēju aicināt, ja kāds mani klausās, tomēr ieklausīties medijos un, pirmkārt, sabiedriskajos medijos.

Kad jūs bijāt deputāts, arī jau bija internets un sākās sociālie mediji.

Dzintars Ābiķis: Tas jau bija sākums.

Kā jūs redzat, kā visi šie tīkli ir izmainījuši politiku, politiķus un viņu saiti ar vēlētājiem?

Dzintars Ābiķis: Pie tām trīs īpašībām, ko jūs sākumā minējāt, ko es kādreiz esmu teicis, kam būtu jāpiemīt deputātam, ir vēl viena ļoti būtiska īpašība – ir jābūt drosmei. Jo kāds gudrs cilvēks ir teicis, ja nemaldos, apmēram tā – ja tu mantu esi zaudējis, neko tu neesi zaudējis, sāc atkal apdomāties un mantu no jauna krāt. Ja tu godu esi zaudējis, tad daudz esi zaudējis, bet, ja tu drosmi esi zaudējis, tad tu visu esi zaudējis, labāk, ja nebūtu piedzimis.

Kādā ziņā jūs domājat šo drosmi?

Dzintars Ābiķis: Deputāti baidās pieņemt nepopulārus lēmumus. Lēmumus, kas ir ļoti vajadzīgi, bet kas varbūt ir nepopulāri, jo viņi zina, ka…

The episode on the publisher’s site ↗ (opens in a new tab)