# Zane Daudziņa: Elpa ir milzīgs spēka avots, tas ir pavediens, ar kuru turamies pie dzīves

An episode of [Laikmeta krustpunktā](https://invisiblenetwork.ai/podcast/1603975515), 11 Jan 2025, 1 h 16 min.

Audio: https://med.lsm.lv/387777.mp3

Elpa ir tas pavediens, ar kuru mēs vispār turamies pie dzīves, pārliecināta aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa un iesaka – elpojiet dziļi. Par bērnības atmiņām, kas nu ir kļuvušas par dižpārdokli, par turīgo Gobu dzimtu un Helenčika lomu seriālā, arī par reizi, kad honorāru viņai samaksāja sarkanās apakšbiksēs – saruna ar Zani Daudziņu Laikmeta krustpunktā. Špicbuks – arī tā mūsu šīs dienas raidījuma viesi sauca bērnībā. Savas bērnības smaržas, smakas, piedzīvojumus un pārdzīvojumus un arī okupētās Latvijas dzīves skaudro realitāti viņa ir apkopojusi grāmatā. “Bērnudienas komunālijā” ir aktrises un runas pedagoģes Zanes Daudziņas uzrakstīta liecība par mazas meitenes dzīvi padomjlaiku komunālajā dzīvoklī, atmiņas par dažādiem notikumiem un cilvēku likteņiem, kas ir daļa no mūsu vēl tik nesenās vēstures. “Kopš sevi atceros, man vienmēr ir paticis klausīties cilvēku balsīs un viņu runāšanā,” – tā grāmatā raksta Zane. Kas kopš bērnības ir saklausīts un kas sarunāts, par teātri, aktrises profesiju, grāmatu rakstīšanu un par to, kā pareizi elpot, runājot publikas un TV kameru priekšā, saruna ar aktrisi Zani Daudziņu. Zane Daudziņa: Bezgala liels prieks un milzīga privilēģija būt uzaicinātai, jo es jau tev arī aizkadrā teikusi, ka šis ir viens no maniem vismīļākajiem radioraidījumiem, es pati arī klausos varbūt ne gluži visas, bet ļoti, ļoti daudz esmu dzirdējusi, un man vienmēr bija šķitis, ka tas ir raidījums par cilvēkiem leģendām. Man pat sapnī nevarēja rādīties, ka tāds pagodinājums un prieks būs tādā piedalīties. Mums ir izcilas dzejnieces, rakstnieces, tulkojumi, proza, memuāru literatūra. Un tad Zane Daudziņa uzraksta "Bērnu dienas komunālijā" un, ja es nekļūdos, septītā tirāža jau ir izpārdota, tuvojas pie 20000 eksemplāriem, un šķiet, ka Vija Kilbloka rakstīja, ka šis būs pēdējo 10 gadu rekords. Vai tev ir savs skaidrojums, kas lasītājus uzrunāja šajā pēdējā darbā? Kā tu esi pārspējusi visas mūsu dzejnieces un rakstnieces, titulētos visus… Zane Daudziņa: Man nav atbildes uz šo. Es, protams, varu tikai kaut kā cerēt, ka tas ir godīgums un absolūta tāda ļaušanās tam procesam, bez tādas bargas pašcenzūras, absolūti bez ārējiem kaut kādiem spaidiem. Un līdz ar to tur ir tas, ko es patiešām jūtu, domāju, redzēju, atceros, un līdz ar to, ka tur ir daudz to smaku, trokšņu, skaņu, kā tu pats saki, man liekas, ka ir varbūt viegli. Es ceru, ka ir viegli to visu saošņāt, tajā visā kaut kā vieliski iekļauties arī lasītājam. Un man gribētos domāt, ka tiešām tā ir tā atklātības pakāpe, uz ko es esmu uzdrīkstējusies un kas man liekas lielākā vērtība tajā visā. Bet tā, ka varētu notikt šādi, to es nekādi nevarēju iedomāties. Grāmata tapa viegli? Šie stāsti, vairāki desmiti epizodes no tavas bērnības, jo es pieņemu, ja es kaut ko izdomātu tādu rakstīt, es sāktu, es kaut ko atcerētos, un tad vispār aizmirstu par rakstīšanu, es kādas divas stundas dzīvotu tajā atmiņā un sāktu pats aizmirst, ka man tas viss ir jāpieraksta. Zane Daudziņa: Bet tas ir ļoti svarīgi, ka tu kaut kādas divas stundas tajā visā dzīvo, viļņojies, un es tieši tā arī darīju. Kad man radās kaut kāds atmiņu grauds par, teiksim, tā epizode par mērkaķīti, kurš iegāzās tur atejas bedrē. Mana mīļā rotaļlieta, tad… Ko tētis izvilka. Un tētis bija tik labs, ka nomazgāja, man pašai nebija ar to jānodarbojas. Vārdu sakot, pērtiķītis mainīja krāsu. Bet es iedomājos par šo notikumu, un tad es tieši tā arī rīkojos, es gāju ārā, es darīju kaut kādus lauku darbus, es staigāju pa mežu, es rosījos un ļāvu tam visam kaut kā tā plaiksnīt prātā, un tad, kad man nāca kaut kādi konkrēti teikumi, tad es skrēju atpakaļ, vēru vaļā datoru, un tad es sāku. Un interesanti, ka vajag tikai piesēsties. Man tas ir tāds liels atklājums, to es sapratu, rakstot promocijas darbu. Ka tas vissarežģītākais moments ir vispār sevi piedabūt, piesēsties un sākt darīt. Un tad, kad tu esi pirmās 10 minūtes pārvarējis, tad jau kaut kas sāk notikt pa īstam, un tie vārdi birst un tad tikai vajag kaut kā…

Shows are listed from Apple Podcasts' charts and directory, and Podcast Index where it is used. Every show and episode belongs to its publisher and plays from the publisher's own feed; this site hosts none of them.
